Uz pasauli mēs raugāmies caur prizmu «es» un mums liekas, ka visi to redz vienādu. Jo melns taču ir melns un balts ir balts. Sētas kļava rudenī ir dzeltena – visiem vienādi dzeltena, un mammas ceptās pankūkas ir visgaršīgākās pankūkas pasaulē, jo tā tas vienkārši ir. Un lakrica ir visiem vienādi negaršīga, bet jaunā filma kino – pilnīgi dumja.

Bet ja vien mēs pajautātu – tad zinātu – cik dažādas ir vienas un tās pašas lietas… Un ja mums paveiktos, mēs arī to ieraudzītu.